Search results for "Tiesu prakse"

Procesuālais taisnīgums

1998

Tiesu prakses veidošana

2001

Krājums sastāv no četrām nodaļām: 1. Latvijas tiesu prakses vēsture, 2. Tiesu prakse mūsdienās, 3.Satversmes tiesas spriedumi, 4. Eiropas Savienības tiesu prakse.

Latvijas tiesu nolēmumi pēc Eiropas Savienības tiesas sniegtajiem prejudiciāliem nolēmumiem

2018

Prejudiciālā nolēmuma institūts ir jau plaši pētīts, tomēr mazāk uzmanības tikusi pievērsta tā sekām, līdz ar to darba mērķis ir analizēt, kādas un cik saistošas ir prejudiciāla nolēmuma sekas uz dažādiem subjektiem - iesniedzējtiesu, pārējām Eiropas Savienības dalībvalstīm un pašu Eiropas Savienības Tiesu, kā arī, pētot Latvijas tiesu praksi, noteikt, cik veiksmīgi Latvijas tiesas izmanto prejudiciālā nolēmuma institūtu un ievēro Eiropas Savienības Tiesas sniegto atbildi, izskatot lietu jau pēc prejudiciālā nolēmuma procedūras. Darba rezultātā autore nonākusi pie secinājumiem par Latvijas tiesu praksi prejudiciālo nolēmumu procedūras piemērošanā.

Sacīkstes princips Padomju kriminalprocesā: referats [Sacīkstes princips padomju kriminālprocesā]

1950

Dāvinājuma līguma institūts un iespējamās problēmas.

2021

Bakalaura darba nosaukums ir “Īpatnības lietas lietošanas dāvinājumā”. Šajā darbā tiek noskaidrotas īpatnības lietas lietošanas dāvinājumā, analizēta tiesu prakse svešas lietas lietošanā, noskaidroti dāvinātāja un lietotāja pienākumi un tiesības. Darbā tiek pētīti dāvinājuma, lietas, lietojuma priekšmeta jēdzieni un būtība, noskaidrotas tiesiskās attiecības starp dāvinātāju un apdāvināto. Darbā salīdzinātas atšķirīgās īpatnības lietas lietošanas dāvinājumā un patapinājuma līgumā. Darba rezultātā analizēta tiesu prakse, noskaidroti citu juristu viedokļi par dāvinājuma, lietas jēdzieniem. Bakalaura darbā noskaidrots lietas lietošanas dāvinājumā normatīvais regulējums Vācijā, Latvijā, Amerikā,…

Tieslietu Ministrijas Vēstnesis. Nr. 1. - 6.

1922

Žurnālā tiek ievietoti :1) teorētiski raksti par juridiskiem jautājumiem; 2) pārskati par tiesu darbību, principiālas lietas no tiesu prakses, Senāta lēmumi; 3) svarīgāko likumprojektu teksti un apskati; 4) pārskati par Tieslietu ministrijas, Juridiskās fakultātes, Latvijas juristu biedrības, Zvērināto advokātu padomes darbību; 5) Latvijas un cittautu juridiskās literatūras apskati; 6) atsevišķi fakti un parādības tiesiskajā dzīvē; 7) līdzstrādnieku un lasītāju jautājumi un ierosinājumi.

Cilvēktiesību garantēšana kriminālprocesā Latvijā

2017

Bakalaura darba temats ir "Cilvēktiesību garantēšana kriminālprocesā Latvijā" . Darba mērķis ir izpētīt cilvēktiesību garantēšanas principu kriminālprocesā, attiecīgi - skatot Latvijas Republikas tiesu praksi, Eiropas Cilvēktiesību tiesu praksi pēdējā desmitgadē. Lai izvirzītais darba mērķis būtu ar vēlamu rezultātu tika izmantoti Latvijas tiesību akti, Starptautiskie tiesību akti, kas ir saistoši nacionālajām tiesību normām, judikatūrai, advokātiem, profesoru atziņām un pētījumiem cilvēktiesību garantēšanas jautājumos. Bakalaura darba mērķis ir pēc vēsturiskās metodes apskatīt cilvēktiesību garantēšanu kriminālprocesā. Apskatot Latvijas Republikas Kriminālprocesa likuma vēsturi, kā tika pi…

Saprātīga termiņa nozīme, veicot izmeklēšanu

2016

Tiesības uz kriminālprocesa pabeigšanu saprātīgā termiņā ir cilvēka pamattiesība. No termiņu viedokļa saprātīgumu nevar izteikt konkrētās mērvienībās (stundās, dienās, mēnešos, gados) vai skaitļos. To nevar izdarīt gluži vienkārši tāpēc, ka kriminālprocesa norise ir atkarīga no dažādiem mainīgiem apstākļiem. Tāpēc katrā gadījumā tas ir interpretējams saistībā ar konkrētās lietas apstākļiem un to ietekmi uz procesu kopumā. Tiesības uz kriminālprocesa pabeigšanu saprātīgā termiņā bieži tiek attiecināts tikai uz iztiesāšanas ātrumu, bet kā kriminālprocesa pamatprincips tas attiecas uz visu kriminālprocesu. Kriminālprocesa pirmais posms ir izmeklēšana, saprātīga termiņa aprēķināšanas sākuma pun…

Judikatūras maiņas pieļaujamība un metodoloģija civillietās

2016

Maģistra darba mērķis ir apzināt judikatūras maiņas metodoloģiju civillietās, kā arī konstatēt tās pieļaujamības kritērijus. Lai īstenotu darba mērķi, darba autore analizējusi un noteikusi judikatūras jēdzienu un tās maiņas pieļaujamības kritērijus. Darba ietvaros analizēti vairāk nekā piecdesmit Latvijas tiesu nolēmumi, tādējādi konstatējot judikatūras maiņas metodoloģijas neesamību un judikatūras maiņas ietekmi gan uz citiem tiesas nolēmumiem, gan likumdevēju. Darba autore izvirza kritērijus judikatūras maiņas pieļaujamībai, turklāt izvirzot tēzi, ka, mainot aktuālo judikatūru, tiesas pienākums ir to argumentēt, norādot arī iemeslus, kāpēc jaunā juridiskā atziņa ir nepieciešama.

Būtiska kaitējuma jēdziens krimināltiesībās

2018

Būtiskais kaitējums ir viens no vissarežģītākajiem Krimināllikumā lietotajiem vērtējuma jēdzieniem, kura saturs bieži tiesu praksē tiek piepildīts atšķirīgi. Apzīmējot kaitīgās sekas, likumdevējs diezgan bieži izmantojis vērtējuma jēdzienu - būtisks kaitējums. Tas iekļauts gandrīz katrā piektajā Krimināllikuma normā kā noziedzīga nodarījuma sastāva pazīme, tādejādi likumdevējs šo vērtējuma jēdzienu ir atzinis kā vienu no piemērotākajiem veidiem kā veidot materiālu sastāvu. Tas savukārt norāda uz to, ka jautājums par būtiska kaitējuma saturu un izpratni kļūst arvien aktuālāks.